Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā latviešu rakstnieces Lindas Šmites romānu “Ne tikai Staburaga bērns. Valdis”. Vāka māksliniece Nataļja Kugajevska.
Pedagogs Voldemārs Zālītis, rakstnieks Valdis – divas personības daļas, kuras gāja roku rokā. Lindas Šmites romāns atklāj, kā Sausnējā dzimušā zēna jūsmīgā daba radīja vairāku paaudžu lasītāju iemīļoto bērnības stāstu “Staburaga bērni”, kas nu ir arī piemineklis Daugavas dzelmē nogremdētajai leģendārajai klintij. Arī to, cik ļoti pašam Valdim gribējās pacelties pāri savam pirmajam romānam, palikt lasītāju atmiņā ar ko vērienīgāku un vērtīgāku. Un paver vēl vienu mazāk zināmu šķautni Latvijas 20. gadsimta pirmās trešdaļas kultūras dzīvē.
“Rīgā iebraukušais ziedonis velk no bagāžas ārā ciemakukuļus un nekautrīgi šķiežas ar gaismu, nežēlo siltumu, izpušķo apstādījumus, parkus.
Arī strauji augošā pilsēta šķiļas kā zieds no pumpura. Vasaras priekštecis pilsētniekiem sejā met spirgtuma piciņas, lai ikvienu sanīkušo pastieptu pretim saulei. Viens no viņiem, pagurušajiem, ir jaunais rakstnieks un dzejnieks Zālītis.
Ne jau labu prātu viņš kā līnis murdā lien ļaužu un dūmu pilnajā Biedrības restorāna pagrabiņā, kur piepīpotais gaiss līdzīgs biezai miglai, kas nostiepusies līdz grīdai. Taču rakstniekam un dzejniekam jābūt tur, kur apgrozās mākslinieki. Bet šurp Valdis nāk ne jau tādēļ vien…
“Spilgts un iejūtīgs “Staburaga bērnu” autora portretējums precīzā laikmeta šķērsgriezumā”, Latvijas Avīzes kultūras žurnāliste Linda Kusiņa – Šulce.
Linda Šmite dzimusi, augusi un dzīvo Madonas novada Liepkalnē, četru latviešu literātu dzimto vietu ietvarā: austrumos desmit kilometru attālumā no viņas mājām pasaulē nācis Valdis, dienvidos arī aptuveni desmit kilometrus nostāk – Pērsietis, tādā pašā attālumā rietumos – Pēteris Blaus, bet ziemeļos – Rūdolfs Blaumanis. Kopš 2009. gada radījusi fantāzijā sakņotus romānus, grāmatas bērniem, vēlāk rakstījusi par ievērojamiem cilvēkiem, un, izpētot sava novada kultūrvēsturi, uzrakstījusi romānu par Baltijas lielāko vācu koloniju Aizkraukles novada Iršos.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona un VAS “Latvijas valsts meži” atbalstu.